Lietuvas IKP prognozi ceļ līdz 3,2%, bet inflācija – 5%

Ulteh.lv redakcija 2026-09-08 11:57 3 min. lasīšanas

Smaidoša gaišmataina sieviete gaišā žaketē un oranžā blūzē pozē biroja ēkas iekštelpās.

Lietuvas ekonomikas izaugsme šogad varētu sasniegt 3,2%, liecina “OP Corporate Bank” pārskatītā prognoze. Vasarā banka gaidīja tikai 2,6% kāpumu. Tomēr spēcīgāks iekšzemes kopprodukts vēl nenozīmē tikpat strauju mājsaimniecību labklājības uzlabošanos: inflācijas prognoze vienlaikus paaugstināta no 4,5% līdz 5%.

Izaugsmi galvenokārt balsta iekšējais patēriņš. Lietuvas iedzīvotāji vasarā tēriņiem novirzījuši tādu ienākumu daļu, kāda bija raksturīga salīdzinoši labvēlīgajam periodam no 2010. līdz 2020. gadam. Tas uzņēmumiem palīdz nopelnīt vietējā tirgū, lai gan ražošanas un eksporta izaugsme kļūst lēnāka.

Uzlabota izaugsmes prognoze, bet arī lielāks cenu spiediens

Rādītājs	“OP” prognoze
IKP pieaugums šogad	3,2% — vasarā prognozēja 2,6%
Inflācija šogad	5% — vasarā prognozēja 4,5%
IKP pieaugums nākamgad	2% — vasarā prognozēja 2,5%
Inflācija nākamgad	3% — vasarā prognozēja 2,5%

Skaitļi rāda nevienmērīgu ainu. Šāgada ekonomikas rezultāts izskatās labāks, nekā banka paredzēja iepriekš, taču nākamā gada izaugsmes prognoze ir samazināta. Arī cenu kāpums varētu mazināties lēnāk, nekā gaidīts vasarā.

“OP Pohjola” grupas vecākais ekonomists Joona Widgren norāda, ka Lietuva jau septīto gadu saglabā straujāko izaugsmi Baltijas valstu vidū. Vienlaikus eksporta palēnināšanās nozīmē, ka pašreizējais temps nav balstīts vienādi plašā ekonomikas kāpumā.

Pensiju fondu nauda patēriņu palielina tikai īslaicīgi

Viens no šāgada patēriņa virzītājiem ir no pensiju fondiem izņemtā nauda. Tās ietekme īpaši redzama gada vidus rādītājos, taču banka šo impulsu vērtē kā īslaicīgu. Kad papildu līdzekļu efekts izzudīs, patēriņa pieaugums nākamgad var kļūt mērenāks.

Tēriņus uztur arī reālo ienākumu un algu kāpums, lai gan tā temps palēninās. Sezonāli izlīdzinātais mājsaimniecību patēriņš Lietuvā šogad gandrīz sasniedzis deviņus miljardus eiro ceturksnī. Tas ir aptuveni tikpat, cik Latvijā un Igaunijā kopā — attiecīgi gandrīz pieci un četri miljardi eiro.

Šis salīdzinājums atspoguļo kopējo tirgus apjomu, nevis automātiski augstāku dzīves līmeni katram iedzīvotājam. Faktiskais individuālais patēriņš uz vienu iedzīvotāju, izteikts pirktspējas standartā, Lietuvā sasniedz 87% no Eiropas Savienības vidējā līmeņa. Latvijā tas ir 73%, bet Igaunijā — 74%.

Lietuvas IKP prognozi ceļ līdz 3,2%, bet inflācija – 5%

Kāpēc 5% inflācija joprojām būs jūtama mājsaimniecībās

Lietuvā pašlaik ir augstākā inflācija Baltijas valstīs. Tas nozīmē, ka pat algu un kopējā patēriņa pieauguma apstākļos daļu mājsaimniecību ieguvuma var absorbēt augstākas preču, pakalpojumu un enerģijas izmaksas. IKP kāpums raksturo visas ekonomikas aktivitāti, bet pats par sevi nepierāda, ka visu iedzīvotāju pirktspēja uzlabojas vienādi.

Inflācijas samazināšanos kavē konflikts Tuvajos Austrumos, kura dēļ naftas un gāzes cenas saglabājas paaugstinātas. Tirgus gaidas paredz naftas cenu lejupslīdi, ja Hormuza šaurums rudenī tiks pakāpeniski atvērts, taču šis scenārijs nav garantēts. “OP Corporate Bank” Lietuvas filiāles vadītāja Leda Iržikevičienė uzsver, ka augstas enerģijas un degvielas cenas ziemā negatīvi ietekmētu gan uzņēmumus, gan ekonomiku kopumā.

Latvijai prognoze uzlabota, Igaunijai — nedaudz pazemināta

Latvijas IKP pieauguma prognoze šogad paaugstināta no 2% līdz 2,5%, bet nākamgad banka joprojām gaida 3% izaugsmi. Šāgada inflācijas prognoze Latvijai samazināta līdz 3,5%, savukārt nākamajam gadam saglabāta 2,5% līmenī. Izaugsmi atbalsta privātais un valdības pieprasījums, tostarp aizsardzības investīcijas.

Igaunijai šāgada IKP prognoze pazemināta no 2,5% līdz 2,3%, bet nākamgad gaidāms 2,5% kāpums. Inflācija prognozēta attiecīgi 3,2% un 2,5% apmērā. Igaunijas patēriņu veicina augošie ienākumi, bet eksportam palīdz ekonomikas aktivitātes uzlabošanās Somijā.

Lietuva tātad saglabā Baltijas izaugsmes līdera pozīciju, tomēr nākamā gada aina ir piesardzīgāka: pagaidu patēriņa stimuls vājināsies, IKP kāpums palēnināsies līdz 2%, bet inflācija, lai arī zemāka nekā šogad, varētu saglabāties 3% līmenī.

Avots: Vartotojų teisės

Konteksts un darbības Par šo rakstu

Avots un pārbaude Avota pārskatāmība

Raksts balstīts bankas ekonomikas prognozēs un avotā publicētajos Baltijas valstu salīdzinājumos.

Pārbaudes