Saulkrastos meklē pazudušo lācēnu no Rīgas ielas
Pie kādreizējās pionieru un tirdzniecības darbinieku bērnu vasaras nometnes Rīgas ielā Saulkrastos bērnus reiz sagaidīja liela betona skulptūra – lācēns ar medus podu ķepās. Pie tās fotografējās nometnes viesi un vietējās ģimenes, taču vēlāk skulptūra bez skaidra skaidrojuma pazuda.
Tagad Saulkrastu velosipēdu muzeja īpašnieks, novadpētnieks un vēstures entuziasts Jānis Seregins cenšas noskaidrot, kur nonācis pilsētvides tēls, ko daudzi saulkrastieši atceras no bērnības. Pašvaldības publicētā materiāla autors ir Madara Tupiņa no Komunikācijas un tūrisma nodaļas.
Lācēns pie nometnes vārtiem
Skulptūra sākotnēji atradās Rīgas ielā, netālu no bijušās bērnu vasaras nometnes vārtiem un ēdnīcas. Vietējie to dēvēja par “Lācēnu kārumnieku”, lai gan darba oriģinālais nosaukums ir “Lācēns ar medus podu”.
Seregins atceras, ka pie lāča gandrīz vienmēr kāds fotografējās. Arī viņa ģimenes arhīvā ir bilde, kurā viņš aptuveni četru gadu vecumā stāv pie skulptūras. Lācēnam netika piedēvēta politiska nozīme – tā tuvums ēdnīcai drīzāk radīja vienkāršu nometnes vasaras un maltītes gaidīšanas noskaņu.
Tēlnieces darbs, kas atkārtojās daudzviet
Saulkrastu skulptūra nebija vienīgā. Tās autore ir latviešu tēlniece Irmgarde Lāčgalva-Kaminska, kura pazīstama ar dzīvnieku žanra darbiem. “Lācēnu ar medus podu” plašāk sāka uzstādīt 20. gadsimta 50. gadu vidū, un kopijas nonāca parkos, rotaļu laukumu tuvumā un bijušo pionieru nometņu teritorijās Latvijā un ārpus tās.
Skulptūras oriģināls glabājas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumā. Daļa kopiju ir saglabātas vai restaurētas, citas ir stipri bojātas. Entuziasti apzinājuši vienpadsmit šādus lācēnus; vairāki atrodas privātās teritorijās. Tas ļauj pieļaut, ka arī pazudusī lāča skulptūra Saulkrastos varētu būt saglabājusies.
Pazuda objekts, kuru nevarēja vienkārši aiznest
Pēc nometnes darbības beigām lācēnu pārvietoja tuvāk ceļam pie teritorijas iebrauktuves. Tur tas atradies vairākus gadus, līdz apkārtnē sākās privātmāju būvniecība. Tad skulptūra vienā dienā pazuda.
Kopā ar betona pamatni tā svērusi aptuveni 300 līdz 500 kilogramu, tādēļ aizvešanai būtu bijusi vajadzīga smagā tehnika. Viens no vietējiem kaimiņiem minējis, ka skulptūru varētu būt izvedušas celtnieku vienības, tomēr apstiprinātu ziņu par tās atrašanās vietu nav.
Saulkrastu lācēnu varētu palīdzēt atpazīt krāsojums. Atšķirībā no citām kopijām tas bijis brūns ar zaļiem elementiem; krāsas pēdas varētu būt saglabājušās betona dziļākajās rievās arī pēc virsmas tīrīšanas.
Atmiņas un fotogrāfijas paplašina meklēšanu
Kad Seregins sociālajos tīklos pastāstīja par meklējumiem, atsaucās cilvēki ar bērnības atmiņām, ģimenes fotogrāfijām un ziņām par līdzīgām skulptūrām Liepājā, Jūrmalā, Ogrē, Rīgā un citviet. Šie pavedieni palīdz salīdzināt Saulkrastu eksemplāru ar citiem saglabātajiem darbiem.
Interese par pazudušo tēlu atjaunojās laikā, kad šovasar Zvejniekciemā tika manīts brūnais lācis. Seregins, atsaucoties uz vēsturiskām liecībām par lāčiem Vidzemes jūrmalas mežos, par šo sakritību saka: “Tas lācis, kas pie mums bija iemaldījies Zvejniekciemā, nav te atnācis velti – viņš atgriezās zemē, kur kādreiz bijuši viņa senči.”
Avots: Saulkrastu novada pašvaldība
Konteksts un darbības Par šo rakstu
Avots un pārbaude Avota un liecību ceļš
Raksts apkopo Saulkrastu pašvaldības publicēto informāciju un novadpētnieka Jāņa Seregina sniegtās liecības par pazudušo skulptūru.
- Pārbaudīts skulptūras nosaukums un autores vārds pašvaldības materiālā.
- Norādīta skulptūras sākotnējā atrašanās vieta pie bijušās nometnes Rīgas ielā.
- Pazušanas apstākļi atspoguļoti kā neapstiprinātas versijas, nevis konstatēti fakti.
- Skulptūras svars norādīts avotā minētajā aptuvenajā diapazonā no 300 līdz 500 kilogramiem.
- Avots
- Saulkrastu novada pašvaldība
- Tvērums
- Saulkrasti
- Atjaunots
- 2026-08-13 09:59
Avots un pārbaude
Ziņot par uzticamības problēmu
Nosūti signālu moderācijai.
Komentāri