Ventspils novadā arheologi beidzot atraduši Angermindes kapsētu
Pēc vairāku gadu ilgiem meklējumiem Ventspils novadā, Ances pagasta Rindas ciemā, arheologiem izdevies precīzi noteikt senās Angermindes kapsētas atrašanās vietu. Šis atklājums, kas vainagojās ar panākumiem jūlija beigās notikušajā Ventspils muzeja ekspedīcijā, sniedz jaunas liecības par Rindas vēsturisko nozīmi 14.–17. gadsimtā un ļauj precīzāk iezīmēt viduslaiku apdzīvotības karti Kurzemē.
Ilgstoši meklējumi un arheoloģiskā izpēte
Interese par šo vietu sākās 2021. un 2022. gadā, kad muzeja speciālisti saņēma pirmās ziņas par metāldetektoristu atrastajām senlietām – bronzas pakavsaktām, riņķsaktām, gredzeniem un aproču fragmentiem. Lai gan šāds senlietu klāsts nepārprotami liecināja par viduslaiku apbedījumu vietu, sākotnējie mēģinājumi lokalizēt kapsētu ar modernām tehnoloģijām, tostarp ģeoradaru un 3D skeneriem, 2024. un 2025. gadā palika bez rezultātiem.
Izšķirošais pavērsiens notika šovasar, kad arheologi, vadoties pēc tradicionālajām izrakumu metodēm un ar zemes īpašnieku atbalstu, izveidoja trīs pārbaudes laukumus. Tikai pēdējā no tiem, krietni tālāk no sākotnēji pieļautās vietas, tika atrastas neapgāžamas liecības par senajiem apbedījumiem. Ventspils muzejs izsaka pateicību brīvprātīgajiem palīgiem, kuri piedalījās šajā sarežģītajā izpētes procesā.
Galvenie fakti par atradumu
- Hronoloģija: Kapsēta izmantota ilgstoši, sākot no 14.–15. gadsimta līdz pat 17. gadsimta beigām.
- Atrastie priekšmeti: Izrakumos atrasti bronzas vairoggredzeni, lentveida aproces, zvārgulīši, šķiļamdzelži, kā arī 17. gadsimta otrās puses monēta.
- Vēsturiskais konteksts: Angerminde (vācu valodā Angermünde) 15. gadsimtā bija nozīmīga Kurzemes bīskapijas rezidence, kas atzīmēta 16.–17. gadsimta kartēs līdzās Ventspilij un Dundagai.
- Tehniskā nianse: Izrakumu gaitā atsegts viens apbedījums, kas pēc sirdsveida saktām un gredzeniem datējams ar 17. gadsimta beigām vai 18. gadsimta sākumu. Atrasta arī 17.–18. gadsimta šaujamieroča krama aizslēga detaļa.
Vēsturiskā nozīme un turpmākā izpēte
Angermindes nozīme Kurzemes vēsturē ir bijusi ievērojama, jo rakstītie avoti apliecina, ka Kurzemes bīskapi bieži uzturējās vietējā pilī. Arheoloģiskie izrakumi atklāja, ka vēlākie apbedījumi vietām izpostījuši senākos kapus, tādējādi izceļot virspusē agrīno periodu rotaslietas. Lai gan šis atklājums ir būtisks solis reģiona vēstures izpētē, pētnieki norāda, ka pilnīgu priekšstatu par kapsētas struktūru un tās attīstību laika gaitā varēs sniegt tikai turpmāka, plašāka izpēte. Šobrīd iegūtie dati kalpo kā pamats turpmākai diskusijai par Rindas lomu reģiona politiskajā un saimnieciskajā dzīvē viduslaikos.
Avots: Ventspils Museum News
Konteksts un darbības Par šo rakstu
Avots un pārbaude Informācija pārbaudīta
Raksts sagatavots, pamatojoties uz Ventspils muzeja arheoloģiskās ekspedīcijas atskaiti.
- Dati iegūti no Ventspils muzeja oficiālā paziņojuma
- Apstiprinātas arheologu izmantotās izpētes metodes
- Identificēti iesaistītie speciālisti un brīvprātīgie
- Avots
- Ventspils muzejs
- Tvērums
- Rinda, Ventspils novads
- Atjaunots
- 2026-08-06 12:48
Avots un pārbaude
Ziņot par uzticamības problēmu
Nosūti signālu moderācijai.
Komentāri